ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris

Kas lēni nāk, tas labi nāk :)

Tieši tā. Cepu gaļu - lēēēnām :)
Jau sen biju saštukojusi, ka vajag cept gaļu mazā temperatūrā, lēni.
No rīta samarinēju gaļu (paprāvs gabals cūkas kakla karbonādes) sinepju un medus mērcē:
4 tējkarotes sinepes,
3 tējkarotes medus,
nedaudz raudenes
2 tējkarotes sojas mērces
1 mandarīna sula
Marinēju divas stundas.
Tad sakarsēju krāsni līdz 130*C un cepu gaļu (turpat marinējuma mērcē). Ik pa pusstundai apgrozīju un aplaistīju ar mērcīti. Tā stundas četras :)
Secinājums galvenais - ļooti labi, nu ļoti labi, ļoti, ļoti. Gaļa maiga, mīksta, sulīga, neapdegusi, garšīga, nedaudz kraukšķīga no ārpuses, ideāla gandrīz :)
Secinājums sānu - man tiešām tiešām negaršo sojas mērce. Jau sen to nojautu, bet tās piedotais it kā maizes aromāts man neiet tiešām pie dūšas... Nākamreiz cepšu bez sojas mērces. Tā kā pagaršojot secināju, ka tas sojas mērces "maizes" saldenums man nepatīk, tad mazliet vēl apsmērēju ar sinepēm asumam :) Ir labi :)
Es: Nu, kā ir?
Ēdājs: Mmmm! Gardi!
Es: Tā gaļa ir cepta 4 stundas!
Ēdājs: Mhm...