svētdiena, 2013. gada 31. marts
svētdiena, 2013. gada 24. marts
otrdiena, 2013. gada 5. februāris
Dzērvenītes armija
Pēc pieprasījuma:
400g sviesta
400g rikotas (zaļā igaunīšu)
3 glāzes cukura
6 olas
2 ēd.k. kartupeļu cietes
3 glāzes miltu
paciņa vaniļas cukura (RUF - laikam 9 grami)
paciņa cepamā pulvera (RUF - laikam 9 grami)
3 ēd.k. citronu sulas
puskilograms mīlīgi sadzērušās dzērvenes :)
visu sajauc, cep ~ 15- 20 minūtes 180*C
attēlā redzams viss iznākums izņemot 1.testa keksiņu :)
ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris
Kas lēni nāk, tas labi nāk :)
Tieši tā. Cepu gaļu - lēēēnām :)
Jau sen biju saštukojusi, ka vajag cept gaļu mazā temperatūrā, lēni.
No rīta samarinēju gaļu (paprāvs gabals cūkas kakla karbonādes) sinepju un medus mērcē:
4 tējkarotes sinepes,
3 tējkarotes medus,
nedaudz raudenes
2 tējkarotes sojas mērces
1 mandarīna sula
Marinēju divas stundas.
Tad sakarsēju krāsni līdz 130*C un cepu gaļu (turpat marinējuma mērcē). Ik pa pusstundai apgrozīju un aplaistīju ar mērcīti. Tā stundas četras :)
Secinājums galvenais - ļooti labi, nu ļoti labi, ļoti, ļoti. Gaļa maiga, mīksta, sulīga, neapdegusi, garšīga, nedaudz kraukšķīga no ārpuses, ideāla gandrīz :)
Secinājums sānu - man tiešām tiešām negaršo sojas mērce. Jau sen to nojautu, bet tās piedotais it kā maizes aromāts man neiet tiešām pie dūšas... Nākamreiz cepšu bez sojas mērces. Tā kā pagaršojot secināju, ka tas sojas mērces "maizes" saldenums man nepatīk, tad mazliet vēl apsmērēju ar sinepēm asumam :) Ir labi :)
Es: Nu, kā ir?
Ēdājs: Mmmm! Gardi!
Es: Tā gaļa ir cepta 4 stundas!
Ēdājs: Mhm...
Jau sen biju saštukojusi, ka vajag cept gaļu mazā temperatūrā, lēni.
No rīta samarinēju gaļu (paprāvs gabals cūkas kakla karbonādes) sinepju un medus mērcē:
4 tējkarotes sinepes,
3 tējkarotes medus,
nedaudz raudenes
2 tējkarotes sojas mērces
1 mandarīna sula
Marinēju divas stundas.
Tad sakarsēju krāsni līdz 130*C un cepu gaļu (turpat marinējuma mērcē). Ik pa pusstundai apgrozīju un aplaistīju ar mērcīti. Tā stundas četras :)
Secinājums galvenais - ļooti labi, nu ļoti labi, ļoti, ļoti. Gaļa maiga, mīksta, sulīga, neapdegusi, garšīga, nedaudz kraukšķīga no ārpuses, ideāla gandrīz :)
Secinājums sānu - man tiešām tiešām negaršo sojas mērce. Jau sen to nojautu, bet tās piedotais it kā maizes aromāts man neiet tiešām pie dūšas... Nākamreiz cepšu bez sojas mērces. Tā kā pagaršojot secināju, ka tas sojas mērces "maizes" saldenums man nepatīk, tad mazliet vēl apsmērēju ar sinepēm asumam :) Ir labi :)
Es: Nu, kā ir?
Ēdājs: Mmmm! Gardi!
Es: Tā gaļa ir cepta 4 stundas!
Ēdājs: Mhm...
sestdiena, 2012. gada 29. decembris
trešdiena, 2012. gada 5. decembris
Uzmini nu! Kas tas ir?
A T R I S I N Ā J U M S
Andū bij vistuvāk. Patiesībā pareizi atbildēja :)
Auglis tas ir ābols!
Tak salasījos internetā, cik ātri, vienkārši un brīnumviegli ir tikt pie ārkārtīgi skaistas, dekoratīvas un garšīgas ņammas. Tik paņem ābolu, sašķēlē, novāri cukursīrupā, satin mīklā, cep un viss ir gatavs!
Īzī pīzī - aizņemot vien nieka 20 minūtes!
MUĻĶĪBAS!!!
Kas par meliem! (iespējams esmu tizla un neveikla!)
Kas par ņemtni! Kamēr ābolu tai sīrupā novāra, kamēr šo dzesina, tad tā tīšana, viss šļūk un brūk, man pagāja vismaz stunda, ja ne ilgāk...
Rezultāts garšīgs, smuks, bet noteikti ne tās noņemšanās vērts - tad labāk cepu ābolu pīrādziņus klasiskos...
Ā - tas sarkanums radās no tā, ka to vārīšanu veicu grenadīna sīrupā - tak vēl, ja cukursīrupu gatavotu, vēl ilgāk laiks paietu...
svētdiena, 2012. gada 2. decembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)
