Pirmajai bija Lienei :) Liela un smuka jubileja :)
Daudz mīļu sveicienu :)
Pie visiem mīļajiem sveicieniem nolēmu izcept gaišzilus bezē! Jaunkundzei bezē ļoti garšojot un gaišzilā šobrīd ir jaunā rōzā :)
Masu iemaisīju zilu - diezgan, fotogrāfijā slikti redzams, bet bija diezgan ZILA (baltā lapa kalibrācijas nolūkos):
Pirmos cepu trauslos bezē cepumus, kad virsiņa kļuva zeltaini brūngana, mazliet sabēdājos, taču cerēju, ka iekšpusīte būs zila - diemžēl, nekā (virsējais ir puscepumiņš, lai redzams, ka iekšiņa arī "zeltaina").
Otros nolēmu cept ar maigo vidiņu - tādus skaistus, garenus. Šitās nedienas - saplīsa tūta un sanāca karbonādes tipa pļeckas (šajā brīdī sāku sev jautāt, kāpēc vispār šito iesāku...)
Nu toties maigie vidiņi bija zilgani.
Tad nu atlika visu sapakot kopā ar citām dāvaniņas sastāvdaļām
Rōzā (atvainojiet, zila) sirsniņa uz knaģīša
Otra jaunkundze Sigita svinēja pašu svarīgāko dzīves jubileju - pirmo :)
Man bija uzticēts iesaiņot sudraba karotīti. Saku, ka vajadzēja kārbiņu - nu nē, lai es sašujot maisiņu... Saku, ka man nav samta lentes - lai sašujot no izšujamā auduma... Varbūt varot kādu burtiņu izšūt.
Man āķis lūpā - metos sacerēt un izšūt burtiņu.
Tad maisiņu - bez cakām un caurajām vīlītēm neiztikt
Un tad jau karotīte iekšā, maisiņš aizvilkts, kastītē un aizsiets - feju dāvana gatava :)
Līdztekus kolektīvajai dāvanai sagatavoju mazajai princesītei matu lenti ar smukumpušķi - liels bij mans prieks, ka ļoti piestāvēja dzimšanas dienas kleitai :)
Iesaiņojums - auduma maisiņš
Tā nu mēs tos svētkus svinējām - saēdāmies visādus gardumus (gaidām pīrāga recepti) un smuki pačalojām :)
sestdiena, 2013. gada 27. aprīlis
svētdiena, 2013. gada 31. marts
svētdiena, 2013. gada 24. marts
otrdiena, 2013. gada 5. februāris
Dzērvenītes armija
Pēc pieprasījuma:
400g sviesta
400g rikotas (zaļā igaunīšu)
3 glāzes cukura
6 olas
2 ēd.k. kartupeļu cietes
3 glāzes miltu
paciņa vaniļas cukura (RUF - laikam 9 grami)
paciņa cepamā pulvera (RUF - laikam 9 grami)
3 ēd.k. citronu sulas
puskilograms mīlīgi sadzērušās dzērvenes :)
visu sajauc, cep ~ 15- 20 minūtes 180*C
attēlā redzams viss iznākums izņemot 1.testa keksiņu :)
ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris
Kas lēni nāk, tas labi nāk :)
Tieši tā. Cepu gaļu - lēēēnām :)
Jau sen biju saštukojusi, ka vajag cept gaļu mazā temperatūrā, lēni.
No rīta samarinēju gaļu (paprāvs gabals cūkas kakla karbonādes) sinepju un medus mērcē:
4 tējkarotes sinepes,
3 tējkarotes medus,
nedaudz raudenes
2 tējkarotes sojas mērces
1 mandarīna sula
Marinēju divas stundas.
Tad sakarsēju krāsni līdz 130*C un cepu gaļu (turpat marinējuma mērcē). Ik pa pusstundai apgrozīju un aplaistīju ar mērcīti. Tā stundas četras :)
Secinājums galvenais - ļooti labi, nu ļoti labi, ļoti, ļoti. Gaļa maiga, mīksta, sulīga, neapdegusi, garšīga, nedaudz kraukšķīga no ārpuses, ideāla gandrīz :)
Secinājums sānu - man tiešām tiešām negaršo sojas mērce. Jau sen to nojautu, bet tās piedotais it kā maizes aromāts man neiet tiešām pie dūšas... Nākamreiz cepšu bez sojas mērces. Tā kā pagaršojot secināju, ka tas sojas mērces "maizes" saldenums man nepatīk, tad mazliet vēl apsmērēju ar sinepēm asumam :) Ir labi :)
Es: Nu, kā ir?
Ēdājs: Mmmm! Gardi!
Es: Tā gaļa ir cepta 4 stundas!
Ēdājs: Mhm...
Jau sen biju saštukojusi, ka vajag cept gaļu mazā temperatūrā, lēni.
No rīta samarinēju gaļu (paprāvs gabals cūkas kakla karbonādes) sinepju un medus mērcē:
4 tējkarotes sinepes,
3 tējkarotes medus,
nedaudz raudenes
2 tējkarotes sojas mērces
1 mandarīna sula
Marinēju divas stundas.
Tad sakarsēju krāsni līdz 130*C un cepu gaļu (turpat marinējuma mērcē). Ik pa pusstundai apgrozīju un aplaistīju ar mērcīti. Tā stundas četras :)
Secinājums galvenais - ļooti labi, nu ļoti labi, ļoti, ļoti. Gaļa maiga, mīksta, sulīga, neapdegusi, garšīga, nedaudz kraukšķīga no ārpuses, ideāla gandrīz :)
Secinājums sānu - man tiešām tiešām negaršo sojas mērce. Jau sen to nojautu, bet tās piedotais it kā maizes aromāts man neiet tiešām pie dūšas... Nākamreiz cepšu bez sojas mērces. Tā kā pagaršojot secināju, ka tas sojas mērces "maizes" saldenums man nepatīk, tad mazliet vēl apsmērēju ar sinepēm asumam :) Ir labi :)
Es: Nu, kā ir?
Ēdājs: Mmmm! Gardi!
Es: Tā gaļa ir cepta 4 stundas!
Ēdājs: Mhm...
sestdiena, 2012. gada 29. decembris
trešdiena, 2012. gada 5. decembris
Uzmini nu! Kas tas ir?
A T R I S I N Ā J U M S
Andū bij vistuvāk. Patiesībā pareizi atbildēja :)
Auglis tas ir ābols!
Tak salasījos internetā, cik ātri, vienkārši un brīnumviegli ir tikt pie ārkārtīgi skaistas, dekoratīvas un garšīgas ņammas. Tik paņem ābolu, sašķēlē, novāri cukursīrupā, satin mīklā, cep un viss ir gatavs!
Īzī pīzī - aizņemot vien nieka 20 minūtes!
MUĻĶĪBAS!!!
Kas par meliem! (iespējams esmu tizla un neveikla!)
Kas par ņemtni! Kamēr ābolu tai sīrupā novāra, kamēr šo dzesina, tad tā tīšana, viss šļūk un brūk, man pagāja vismaz stunda, ja ne ilgāk...
Rezultāts garšīgs, smuks, bet noteikti ne tās noņemšanās vērts - tad labāk cepu ābolu pīrādziņus klasiskos...
Ā - tas sarkanums radās no tā, ka to vārīšanu veicu grenadīna sīrupā - tak vēl, ja cukursīrupu gatavotu, vēl ilgāk laiks paietu...
Abonēt:
Ziņas (Atom)
